Vēsture

PŪCES VĪNA CEĻŠ

Spirgus muižā (Spirgen) 19. gs. vidū dzīvo dzimtas trešās pakāpes vectēvs Ansis un vecmāmiņa Grieta. Viņiem ir astoņi bērni. Lizete, viena no meitām, izaug smuka un čakla. Viņa muižas lielmātei kalpo par istabeni. Lizetē ieskatās staļļa puisis Krišs. Nu gluži kā Blaumaņa novelē. Abi salaulājas. Vēlāk Krišam uztic amatu muižas spirta brūzī. Lūk, pirmā iemītā pēda Pūces vīna ceļā!

 

 

Vecvecāki Olga un Teodors Pūces 20. gs. sākumā dzīvo Balasta dambī. Kuģu kapteiņu sievas drīz vien ievēro vecmāmiņas izdarību un aicina rīkot godus. Viņa to labprāt uzņemas, jo viesībās pieprasīts ir arī viņas brūvētais neparasti gardais vīns. Tas ģimenei jau tolaik dod papildu ieņēmumus.

 

Vēlāk izcilus vīnus brūvē mamma Skaidrīte Grīnblate, meitas uzvārdā Pūce. Viņa attīsta prasmi tapināt izsmalcinātu vīnu. Tādu pieprasa Latvijas pirmās brīvvalsts laika tradīcijas un gaume. Prieks un lepnums par brīvo, plaukstošo Tēvzemi rosina svinēt dzīvi, justies pacilāti.

 

Jau ceturtajā paaudzē turpinu senču iemīto vīna ceļu. “Gudrība nāk caur pēdām, tāpēc daudz jāstaigā,” atklāj Imants Ziedonis. Mani dzimtas priekšgājēji vīndara prasmi ir godam iestaigājuši. Mantojumā saņemta gudra pieredze receptēs un atziņās. Pēctecības sajūta iedvesmo.